Zibenīgs skatiens uz sevi
Labdien, mīļais Skolotāj, labdien visai Gaismas komandai!!!
Es nezinu, kāpēc, bet atmiņa, kas pēkšņi tik skaidri parādījās un pārņēma mani ar savu spilgtumu un sajūtām, nāk no manas tālās bērnības.
Man ir tieši 8 gadi.
Vakars, kad es izeju uz milzīgās Tbilisi filharmonijas skatuves, kur man pirmo reizi būs jāspēlē ar nacionālo orķestri...
Es redzu savas kājiņas baltās zeķubiksēs un burvīgās lakotās kurpītēs... Es uztraucos...
Mans pirmais diriģents, jūtīgs, labsirdīgs, smalks mūziķis un cilvēks, viņš visu redz, visu saprot! Viņš zina, kā nomierināt mazo meiteni, kurai jāpiekaro muzikālais Olimps... viņš mani apskauj, čukst man atbalsta vārdus, iedveš pārliecību, silda manas rociņas, un tad viņš mani apgriež, pagriež mani uz četrām pusēm krusta formā un krusta mani... Es esmu šokēta, tas ir tik negaidīti, bet tas tik ļoti iedveš cerību, ka viss būs lieliski, ka viņš ir ar mani...
Es esmu uz skatuves - spilgta apžilbinoša gaisma, aplausu vētra, man aplaudē pat orķestris, un mans jau iemīļotais diriģents...
Pirmie ziedi manā koncertu dzīvē, ko man pasniedza brīnišķīgs cilvēks, ģimenes tuvs draugs, kurš jau sen vairs nav dzīvs, bet tik skaidri parādījās manā redzējumā, līdz pat sīkākajām detaļām...
Tāla dzīve, pirmajās 5 minūtēs.
Otrā simbola enerģija bija milzīga, man bija ĻOOOTI karsti! Smadzenes pulsēja, man gribējās ātrāk atgriezties tur, sešdesmitajos gados.
Mans ceļojuma otrais posms bija skaistāks par pirmo:
Stāvot uz skatuves un vērojot sevi no šodienas, es pēkšņi ieraudzīju trīs gaismas gredzenus, kas nolaidās uz mani no augšas, gredzeni bija kā dūmi, sudrabaini perlamutra krāsā, un no šiem gredzeniem lija skaņu lietus, skaņas, daudz skaņu, tās bija runas gabaliņi, dažādas muzikālās frāzes, mātes čuksti un pamācības, vecmāmiņas un tēva maigas balss skaņas...
Un tas viss notika otrajās 5 minūtēs!!!
Smadzenes pulsēja, manī bija daudz apņēmības, daudz spēka, ne mirkli nenovirzījos, nekas netraucēja, domas neleca, mani it kā ievietoja vienā tonalitātē, un es tajā improvizēju meistarīgi!
Trešā fāze - pārliecība par sevi!
Šīs pēdējās 5 minūtes bija tik ātras, kā sekunde, tas bija zibens ātrs skatiens uz sevi pagātnē, it kā apstiprinājums sev bērnībā, it kā uzspiests zīmogs, kas ir nesatricināms, uz mūžu!!!
Skolotāj!!! Tas ir brīnums process, tas ir neticami!!! Kāpēc, kāpēc pēkšņi tāla pagātne tik ļoti pārņēma atmiņas...
Un, kāpēc, pēkšņi, tas tik skaidri izpaudās šodien...
Brīnums prakse, brīnums tehnika, brīnums enerģija, brīnums SKOLOTĀJS!!!
PALDIES❤❤❤🙏🏻❤❤❤